Prasmes, kas mums nepieciešamas vēlamajās darbavietās

Ņemot vērā visus satricinājumus pēdējos gados darbā pieņemšanas tirgū, tagad var salīdzinoši droši apgalvot, ka situācija ir uzlabojusies. Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu līdz 2030. gadam vismaz 78 % cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem būtu jāparedz, ka viņi tiks nodarbināti. Tā ir lieliska ziņa — tomēr tā ietekmē vēl vienu faktoru, kas mums būtu jāņem vērā, ja vēlamies, lai šī statistika kļūtu par mūsu realitāti, — cilvēku prasmes.

Pašlaik 80 % darba devēju un gandrīz 4 no pieciem MVU ES ziņo par grūtībām pieņemt darbā cilvēkus ar vajadzīgajām prasmēm un kvalifikācijām, lai tie atbilstu prasībām. Tas nav nekāds pārsteigums: tehnoloģiskā attīstība, dubultā (zaļā un digitālā) pāreja un demogrāfiskās pārmaiņas ir palielinājušas esošās prasmju atšķirības un, visticamāk, arī turpmāk radīs problēmas. Piemēram, mākslīgā intelekta izplatība ir pilnīgi jauna parādība, kuru mēs vēl tikai apgūstam. Turklāt tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam ES katru gadu zaudēs 1 miljonu darbinieku, jo iedzīvotāji noveco: kas aizpildīs viņu vietu, kad pašreizējie darbinieki aizies pensijā?

Nozares, kurās prasmju trūkums ir visakūtākais

Šķiet, ka darbaspēka trūkums skar līdz pat 42 profesijas un ir vairāk izplatīts nozarēs, kurās ir sarežģīti darba apstākļi (piemēram, veselības aprūpē). Covid-19 pandēmija daudzus nozares darbiniekus noveda pie fiziskas un garīgas izdegšanas, tāpēc nozarē joprojām trūkst darbinieku.

Citās nozarēs, piemēram, būvniecībā, IKT un transportā, situācija ir tikpat sarežģīta. Īpaši transportā jau ilgu laiku valda darbinieku trūkuma krīze. Pastāvīgi palielinoties klientu pasūtījumu skaitam, jo īpaši pēc pandēmijas, samazinās kravas automobiļu autovadītāju skaits, radot ievērojamu spiedienu uz nozari. Transporta pievilcības līmenis ir samazinājies, radot lielu plaisu starp piedāvājumu un pieprasījumu.

Prasmju savienība, lai uzlabotu Eiropas talantus un atvieglotu darbaspēka saskaņošanu.

Pašlaik katrs piektais pieaugušais saskaras ar grūtībām lasīšanā un rakstīšanā, un katrs ceturtais 15 gadus vecs jaunietis nespēj lasīt, rēķināt un apgūt dabaszinātnes. Šie skaitļi ir satraucoši, jo īpaši tāpēc, ka nākamajā desmitgadē vairāk nekā pusei no jaunajām darba vietām būs nepieciešamas uzlabotas prasmes.

Lai risinātu šīs problēmas, ES ievieš jaunu sistēmu Prasmju savienība, lai uzlabotu izglītības un apmācības kvalitāti un veicinātu mūžizglītību. Liels uzsvars tiek likts uz to, lai palielinātu skolēnu īpatsvaru zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un mazinātu šajās disciplīnās vērojamās dzimumu un sociālās nevienlīdzības atšķirības. Jaunais plāns uzlabos cilvēku nodarbinātību, novērsīs prasmju un darbaspēka trūkumu, palielinās uzņēmumu produktivitāti un galu galā veicinās ES konkurētspēju.

Konkrēti, Prasmju savienība:

palīdz cilvēkiem apgūt pamatprasmes un padziļinātas prasmes;
veicina regulāru kvalifikācijas celšanu un profesionālo pārkvalificēšanos;
veicina darbinieku pieņemšanu darbā visā ES;
strādā, lai piesaistītu un noturētu talantīgākos darbiniekus Eiropā;
veicina prasmju pārnesamību visā ES, palielinot darbaspēka mobilitāti ES iekšienē.

Prasmju savienība ir daļa no ES pastāvīgās programmas, kuras mērķis ir atbalstīt prasmju attīstību un uzlabot cilvēku dzīvi gan darba tirgū, gan ārpus tā. Pieņemot uz personu vērstu pieeju, iniciatīva arī nodrošinās, ka ES saglabā konkurētspēju, ko atbalsta liels labāko pieejamo talantu kopums.

Plašāku informāciju par to, kā ES risina darba tirgus nelīdzsvarotības problēmu, lasiet Darbaspēka trūkuma novēršana: trīs veidi, kā apmācīt un noturēt darbiniekus.

Saistītās saites:

Eiropas Komisija — Prasmju savienība

Eiropas Komisija — Prasmju pilnveides ceļi — Jaunas iespējas pieaugušajiem

Pasākumi darbaspēka trūkuma novēršanai:Secinājumi turpmākajai politikai

Plašāka informācija:

Eiropas Tiešsaistes darba dienas

Atrodiet EURES padomdevējus

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES darbu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs