Informācija par darba: Latvija

Valsts līmenī - Latvija

^{* Šajā ziņojumā minētie gadi atšķiras, jo dati ir balstīti uz visjaunāko informāciju, kas par katru rādītāju pieejama no 2024. gada decembra.}

Darba tirgus

2024. gada 1. janvārī Latvijā dzīvoja aptuveni 1,9 miljoni cilvēku. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija 20 600 EUR, kas ir par 41,8 % mazāk nekā vidēji 35 400 EUR uz vienu iedzīvotāju ES 27 dalībvalstīs. Laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam IKP uz vienu iedzīvotāju palielinājās par 36 %.

^{Note: nama_10r_2gdp, Statistics | Eurostat (europa.eu)}

2023. gadā Latvijas darba tirgū aktīvi darbojās vairāk nekā viens miljons cilvēku. Nodarbinātības līmenis bija 71,4 %, kas gandrīz atbilst ES 27 vidējam rādītājam un ir gandrīz tāds pats kā 2018. gadā. 

2023. gadā sieviešu nodarbinātības līmenis bija 70,2 %, vīriešu nodarbinātības līmenis bija 72,7 %, bet jauniešu nodarbinātības līmenis bija 30,6 %, un tikai sievietēm nodarbinātības līmenis bija augstāks par ES vidējo rādītāju un vīriešu un jauniešu nodarbinātības līmenis bija zemāks par ES vidējo rādītāju.

^{Note: lfst_r_lfe2emprt, data refer to working age population (15-64), youth age group (15-24)  Statistics | Eurostat (europa.eu)}

2023. gadā bezdarba līmenis gandrīz sasniedza 2022. gadā reģistrēto līmeni. 2023. gadā bezdarba līmenis atgriezās līmenī pirms pandēmijas, kad tas bija 7,6 % 2018. gadā un 6,5 % 2019. gadā. Bezdarba līmenis svārstījās salīdzinājumā ar ES 27 vidējo rādītāju 2019. gadā tas bija zemāks par ES 27 vidējo rādītāju, attiecīgi 6,5 %, 2018., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā tas bija augstāks par ES 27 vidējo rādītāju, attiecīgi 7,6 %, 8,4 %, 7,9 %, 7,1 % un 6,8 %. 2023. gadā tas Latvijā bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES 27 valstīs, kas gandrīz atbilst ES 27 dalībvalstu vidējam rādītājam.

2023. gadā 91,3 % aktīvā darbaspēka bija no Latvijas, 0,9 % no citām ES dalībvalstīm un 7,8 % no trešām valstīm. ES 27 dalībvalstīs no 2023. gada lielākā darbaspēka daļa nāk no attiecīgās valsts (vidēji 85 %), savukārt vidēji mazāka daļa ir no ārvalstīm (4,3 % no citām ES dalībvalstīm un 10,5 % no trešām valstīm).

2022. gadā visvairāk nodarbināto strādāja vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; mehānisko transportlīdzekļu un motociklu remontā (21,8 %), kam sekoja apstrādes rūpniecība (17,9 %), transports un uzglabāšana (9,9 %) un būvniecība (9,7 %). Lielākā daļa uzņēmumu ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (19,1 %), profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība (15,8 %) un darbības ar nekustamo īpašumu (10 %).

Latvijā vislielākais darbinieku īpatsvars (31,3 %) strādāja mikrouzņēmumos ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem. Šie uzņēmumi veidoja lielāko daļu no visiem uzņēmumiem valstī (93 %) ar 135 205 šādu uzņēmumu. 23 % nodarbināto personu strādāja lielos uzņēmumos ar vairāk nekā 250 darbiniekiem, 21,4 % nodarbināto personu strādāja vidējos uzņēmumos ar 50 līdz 249 darbiniekiem, 13,8 % nodarbināto personu strādāja mazos uzņēmumos ar 20 līdz 49 darbiniekiem un 10,5 % nodarbināto personu strādāja mazos uzņēmumos ar 10 līdz 19 darbiniekiem.

Vakances

2024. gadā Latvijā vislielākais darbaspēka trūkums bija šādās profesiju grupās: būvniecības un saistīto profesiju strādnieki (izņemot elektriķus), metāla, mašīnbūves un saistīto profesiju strādnieki, kā arī veselības aprūpes speciālisti. Savukārt profesionālās grupas, kurās bija vislielākais profesiju pārpalikums, bija uzņēmējdarbības un administrācijas asociētie speciālisti, zinātnes un inženierzinātņu asociētie speciālisti un pārtikas pārstrādes, kokapstrādes, apģērbu un citu amatniecības un saistīto profesiju strādnieki.

Lasiet vairāk par darbaspēka trūkumu un pārpalikumu Eiropā: Darbaspēka trūkums un pārpalikums Eiropā 2023. gadā, | Eiropas Darba iestāde (europa.eu)

Brīvo darbvietu rādītājs

Attiecībā uz brīvo darbvietu rādītāju (definēts kā brīvo darbvietu skaits, kas izteikts procentos no kopējās aizņemto amata vietu un brīvo darbvietu summas) 2023. gadā tas bija 2,7 % rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu sniegšanas nozarē, kas gandrīz atbilst ES 27dalībvalstu vidējam rādītājam. Šis rādītājs ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadu, un tas joprojām pārsniedz pirms 2020. gada, kad tas bija tikai 3,1 %.

^{Note: jvs_a_rate_r2, Statistics | Eurostat}

Nozares ar visaugstāko brīvo darba vietu skaitu bija cilvēku veselības aprūpe un sociālā aprūpe; izglītība; māksla, izklaide un atpūta; valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; administratīvie un atbalsta pakalpojumi.

^{Note: jvs_a_rate_r2, Statistics | Eurostat}

Plaši izmantotie darba portāli

Algas

Minimālā darba alga

No 2024. gada 1. janvāra likumā noteiktā minimālā alga Latvijā ir noteikta 700 EUR apmērā. Darba koplīguma slēgšana Latvijā ir 27,1 %.

Mēneša vidējā bruto un neto izpeļņa

2023. gadā vienas personas vidējā bruto izpeļņa bija 1547 EUR, savukārt ES 27 vidējais rādītājs bija 3417 EUR. Ekvivalentā neto alga Latvijā bija 1127 EUR salīdzinājumā ar 2351 EUR ES 27 valstīs. Salīdzinot ar 2018. gadu, bruto vidējā izpeļņa Latvijā palielinājās par 56,1 % un ES 27 dalībvalstīs – par 19,8 %. Tajā pašā laikposmā neto algas ir palielinājušās par 59,6 % Latvijā un par 22,1 % ES 27 valstīs.

^{Note: earn_nt_net, Single person earning 100% average, annual rates transformed into 12 monthly payments. Statistics | Eurostat (europa.eu)}

Tendences

Dodieties tieši uz Darbaspēka novecošana | Digitālā pārkārtošanās | Attālinātais darbs

Darbaspēka novecošana

Darbaspēka novecošana ir būtiska problēma Latvijas darba tirgū. Pieaugot iedzīvotāju īpatsvaram, kas tuvojas pensijas vecumam, un samazinoties dzimstības līmenim, Latvijā samazinās aktīvo darbinieku skaits. Šīm demogrāfiskajām pārmaiņām ir vairākas sekas.

1. Darbaspēka trūkums. Tā kā vecāka gadagājuma darbinieki aiziet pensijā, darba tirgū ienāk nepietiekams skaits gados jaunu darbinieku, lai aizpildītu radušos trūkumu. Tas ir īpaši redzams tādās nozarēs kā veselības aprūpe, izglītība, būvniecība un ražošana.
2. Spriedze veselības aprūpes nozarē. Sabiedrības novecošanās palielina arī pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.
3. Ekonomiskā produktivitāte. Darbaspēka skaita samazināšanās draud samazināt vispārējo ekonomikas ražīgumu, jo īpaši tad, ja automatizācija un digitalizācija neprogresē pietiekami ātri, lai to kompensētu.

Digitālā pārkārtošanās

Digitālā pārkārtošanās rada jaunas iespējas, vienlaikus radot izaicinājumus darbiniekiem un darba devējiem. Tā kā valsts turpina īstenot digitalizāciju un automatizāciju, parādās vairākas svarīgas tendences un ietekme. Pieaugot pieprasījumam pēc digitālajām prasmēm, darba devēji arvien vairāk meklē darbiniekus ar digitālajām prasmēm, tostarp datu analīzes, programmatūras izstrādes un digitālo rīku prasmēm. Zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomas speciālisti ir ļoti pieprasīti, īpaši IT, telekomunikāciju un ražošanas nozarēs. Attālinātā darba iespējas “Digitālā pārkārtošanās” ir veicinājusi attālinātā darba pieaugumu, jo īpaši IT, klientu apkalpošanas un administratīvo funkciju jomā. Latvijas spēcīgā IT infrastruktūra ir padarījusi Latviju pievilcīgu starptautiskiem uzņēmumiem, lai izveidotu administratīvos un atbalsta birojus, tādējādi palielinot kvalificētu darbinieku iespējas. Jaunās nozares “Pāreja uz digitālo ekonomiku” veicina izaugsmi IT pakalpojumu, kiberdrošības, e-komercijas un finanšu tehnoloģiju jomā, radot lielu pieprasījumu pēc šo jomu speciālistiem.

Attālinātais darbs

2023.gadā Latvijā dažkārt no mājām strādāja 2,4% nodarbināto, salīdzinot ar 13,3% ES27 valstīs. Turklāt Latvijā 8,1% nodarbināto parasti strādāja no mājām, savukārt ES27 valstīs tas bija 8,9%.

^{Note: lfsa_ehomp, Product - Datasets - Eurostat}

atpakaļ uz augšu